Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dižvīrs
dižvīrs -a, v.; sar.; iron.
Atbildīga amatpersona, bagātnieks (feodālismā, kapitālismā).
Piemēri..es pazīstu mazliet še kādu latviešu dižvīru. Fabrikas direktors,.. pašam sava muiža.
Avoti: 2. sējums