dobe
dobe -es, dsk. ģen. -bju, s.
1.Augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts) dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām.
PiemēriŠaura dobe.
2.Bedre1.
PiemēriIzracis mežā dobi, dziļu jo dziļu, un pārklājis to ar žagariem..
2.1.Iedobums, pasekls padziļinājums (kāda priekšmeta virsmā).
PiemēriMārtiņš pats tikai ar piespiešanos iztrausies no sienā iesildītās dobes..
3.apv. Izrakts kaps.
PiemēriDobi aizmetuši, viņi sakasīja sīkus zarus, sabrūnējušas lapas un tos pārkaisīja svaigajai kapa kopai.
Avoti: 2. sējums