Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dobumains
dobumains -ais; s. -a, -ā
1.Ar dobumiem (1), iedobumiem (par virsmu).
PiemēriDobumains klons.
2.Ar dobumiem (2) — par koku.
PiemēriDobumaina apse.
Avoti: 2. sējums