dobumains
dobumains -ais; s. -a, -ā
1.Ar dobumiem (1), iedobumiem (par virsmu).
PiemēriDobumains klons.
- Dobumains klons.
- Kalnu namiņi paliek aizmugurē.. Nu nāk klintis, stāvas, nobrukušas vai vēju izpūstas, dobumainas.
2.Ar dobumiem (2) – par koku.
PiemēriDobumaina apse.
- Dobumaina apse.
Avoti: 2. sējums