dobulis
dobulis -ļa, v.
1.Dobums3 (acīm).
PiemēriZem Lienas [vecās mātes] acīm vīdēja tumši loki, varbūt tāpēc tās šķita dziļi iegrimušas dobuļos..
Stabili vārdu savienojumi
2.pareti Iedobums, pasekls padziļinājums (kādā virsmā).
PiemēriNo krūmu piesnigušajiem zariem, grūtsirdīgi čakstēdamas, krīt uz sniega lielas lāses un iesit tajā dzeltenus dobuļus.
Avoti: 2. sējums