dobulis
dobulis -ļa, v.
1.Dobums3 (acīm).
PiemēriZem Lienas [vecās mātes] acīm vīdēja tumši loki, varbūt tāpēc tās šķita dziļi iegrimušas dobuļos..
- Zem Lienas [vecās mātes] acīm vīdēja tumši loki, varbūt tāpēc tās šķita dziļi iegrimušas dobuļos..
- Drausmīgi spīdošās [vājprātīgā] acis no tumšajiem dobuļiem nu bij pavērstas pret Adrianu.
Stabili vārdu savienojumi
- Acis kāpj (arī lec, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem idioma — Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
2.pareti Iedobums, pasekls padziļinājums (kādā virsmā).
PiemēriNo krūmu piesnigušajiem zariem, grūtsirdīgi čakstēdamas, krīt uz sniega lielas lāses un iesit tajā dzeltenus dobuļus.
- No krūmu piesnigušajiem zariem, grūtsirdīgi čakstēdamas, krīt uz sniega lielas lāses un iesit tajā dzeltenus dobuļus.
- Stārķis staigāja.., no velēnām un dobuļu dibeniem izlīdušas, pa slapjo zelmeni jau rāpoja svaigas brokastis.
- Akmenim ir bļodai līdzīgs dobulis.
Avoti: 2. sējums