Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
norobežojums
norobežojums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → norobežot1. Tas (piemēram, zīme, konstrukcija), kas izmantots (kā) norobežošanai, tas, kas veido (kā) robežu.
PiemēriŠosejas norobežojums.
2.Paveikta darbība, rezultāts → norobežot2.
PiemēriPētījamā laikposma norobežojums.
3.Paveikta darbība, rezultāts → norobežot3.
PiemēriNorobežojums no sabiedrības.
Avoti: 5. sējums