neierobežotība
neierobežotība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → neierobežots2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriJo sevišķi matērijas, telpas un laika bezgalību un neierobežotību aizstāvēja renesanses laika filozofi..
Avoti: 5. sējums