Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizguvums
aizguvums -a, v.
1.Rezultāts → aizgūt.
PiemēriSižeta aizguvums.
1.1.val. Vārds, vārdu savienojums, morfēma u. tml., kas aizgūts (no citas valodas).
Piemēri"Svece" ir sens aizguvums no krievu valodas.
Avoti: 1. sējums