aizgūt
aizgūt -gūstu, -gūsti, -gūst, pag. -guvu; trans.
Pārņemt (no kā, no kurienes), pielāgojot savām vajadzībām. Atdarināt (ko apgūtu, iemācītu).
PiemēriAizgūt sacerējuma sižetu.
- Aizgūt sacerējuma sižetu.
- Aizgūta gudrība.
- Aizgūts vārds.
- val. Šo izteicienu viņš aizguva no mežstrādnieka..
- No visa, kas mums [rakstniekiem] paticis [literatūrā], kas mūs saviļņojis un aizrāvis, mēs esam kaut ko mācījušies un aizguvuši..
- ..romānā "Sagrāve" jauneklis Baklanovs aizgūst no Levinsona tā žestus un izteicienus, lai būtu tieši tāds, kāds bija partizānu vienības komandieris.
Avoti: 1. sējums