vienaudzis
vienaudzis -dža, v.
vienaudze -es, dsk. ģen. -džu, s.
1.Tas, kas ir vienādā vecumā (ar kādu).
PiemēriValteram,.. kā arī viņa vienaudžiem vidusskolniekiem Beātei un Tālim tas reizē ir laiks, kad gandrīz ticams un tomēr īsti netverams pāri galvai lidinās zilais jaunības ilgu un ideālu putns.
2.novec. Tas, kas ir viens pats uzaudzis (parasti par vienīgo bērnu ģimenē).
Avoti: 8. sējums