vienatne
vienatne -es, s.; parasti vsk.
1.Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats.
PiemēriGrūti mīlēt un grūti nemīlēt, Vienatne grūta un divats grūts..
1.1.Stāvoklis, kad (kādi) ir kopā, parasti divatā, vieni paši, bez citiem.
PiemēriViņš.. nemēģināja viņai tuvoties, bet gandrīz izvairījās no vienatnes ar viņu.
Avoti: 8. sējums