vienaldzīgs
vienaldzīgs -ais; s. -a, -ā
vienaldzīgi apst.
1.Tāds, ko pārņēmusi vienaldzība, tāds, kas neizrāda interesi (par ko). Arī apātisks.
PiemēriVienaldzīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas vienaldzība, neieinteresētība (pret ko).
PiemēriVienaldzīgs skatiens.
1.2.Tāds, kas neizraisa interesi, tāds, pret kuru ir vienaldzība.
PiemēriPrincis: Jūs runājat svešus vārdus! Jūs neklausāties uz manu runu! - Es redzu, es esmu jums šobrīd vienaldzīgs.
Avoti: 8. sējums