vienaira
vienaira ģen., nelok.; parasti vsk.
1.Tāds, kas airējams ar vienu airi (par laivu).
PiemēriVienaira venēciešu laiva.
1.1.dsk.: vienairu; fizk. Parasti savienojumos «vienairu divnieks», «vienairu četrinieks», «vienairu astoņnieks»: sportistu komanda, kurā ir divi, četri vai astoņi airētāji un kurā katram airētājam paredzēts viens airis.
PiemēriPēc tradīcijas sacensības atklāja vienairu četrinieki.
Avoti: 8. sējums