Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vienaldzība
vienaldzība -as, s.; parasti vsk.
Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums. Arī apātija.
PiemēriVienaldzības pārņemts cilvēks.
Avoti: 8. sējums