Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vienbalsīgs
vienbalsīgs -ais; s. -a, -ā
vienbalsīgi apst.
1.Tāds, kas rodas, skanot vienai balsij, arī divām vai vairākām balsīm vienlaicīgi.
PiemēriVienbalsīgs sauciens.
2.mūz. Tāds (skaņdarbs, melodija), kas rakstīts vienai balsij vai divām vai vairākām balsīm unisonā. Tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic viens izpildītājs vai divi vai vairāki izpildītāji unisonā.
PiemēriVienbalsīgs korālis.
2.1.Tāds (ansamblis), kas izpilda šādus skaņdarbus.
PiemēriVienbalsīgs ansamblis.
3.Vienprātīgs1.
PiemēriBalss skaļrunī: Pārsteiguma balva par labāko dejotāju pāri - šampanieša pudele - pēc visu vienbalsīga atzinuma pienākas jūrniekam un viņa partnerei baltajā tērpā.
3.1.Tāds, kas pieņemts visu dalībnieku vienprātīgā balsojumā.
PiemēriVienbalsīgs lēmums.
Avoti: 8. sējums