vienaudzis
vienaudzis -dža, v.
vienaudze -es, dsk. ģen. -džu, s.
1.Tas, kas ir vienādā vecumā (ar kādu).
PiemēriValteram,.. kā arī viņa vienaudžiem vidusskolniekiem Beātei un Tālim tas reizē ir laiks, kad gandrīz ticams un tomēr īsti netverams pāri galvai lidinās zilais jaunības ilgu un ideālu putns.
- Valteram,.. kā arī viņa vienaudžiem vidusskolniekiem Beātei un Tālim tas reizē ir laiks, kad gandrīz ticams un tomēr īsti netverams pāri galvai lidinās zilais jaunības ilgu un ideālu putns.
- Vienaudžu sabiedrība vajadzīga arī tāpēc, ka tur pusaudži var brīvi pārrunāt to, kas satrauc viņu prātus, bet no pieaugušo viedokļa liekas tīrās blēņas.
- Nekad neiznāca pavērot Ditu viņas vienaudžu barā. Būtu interesanti redzēt, kā viņa izturas savā vidē - skolā, rūpnīcā, pie draudzenēm.
2.novec. Tas, kas ir viens pats uzaudzis (parasti par vienīgo bērnu ģimenē).
Avoti: 8. sējums