klaudziens
klaudziens -a, v.
1.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → klaudzēt1.
PiemēriVagona riteņu vienmērīgie klaudzieni Edvīnu ieaijāja vieglā snaudā.
3.Skaļš klauvējiens.
Piemēri..pirmajā stāvā pie ārdurvīm patiešām atskan klaudzieni.
Avoti: 4. sējums