Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
netīrīgs
netīrīgs -ais; s. -a, -ā
netīrīgi apst.
1.Tāds, kas neuztur (sava ķermeņa, apģērba, apkārtnes) tīrību.
PiemēriNetīrīgs večuks.
1.1.Tāds, kas vienmēr ir notraipījies (par dzīvniekiem).
Piemēri«Ej tu, Banga,» viņš uzsauca bērajai ķēvei, «bet nu atkal apgulējusies! Tā mums tāda netīrīga,» viņš paskaidroja Ozolam.
Avoti: 5. sējums