neldzīgs
neldzīgs -ais; s. -a, -ā; pareti
neldzīgi apst.
1.Tāds, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
PiemēriBrants tēlo daždažādus neldzīgus cilvēkus un viņu netikumus.
- Brants tēlo daždažādus neldzīgus cilvēkus un viņu netikumus.
- Viņš zināja, ka te [viesībās] nekam nevar ticēt.. Zem katras frakas slēpās nelietis: viens gudrāks un slīpētāks, otrs rupjāks un neldzīgāks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNeldzīga izturēšanās.
- Neldzīga izturēšanās.
- Pats gudrākais, ko neldzīgajā situācijā varētu darīt, bija.. doties projām..
- Pilsēta ir mana stihija. Varētu pat sacīt, pilsēta ir daļa no manis paša. Tas skan neldzīgi augstā stilā..
Avoti: 5. sējums