Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
spuldze
spuldze -es, dsk. ģen. -džu, s.
Mākslīgs gaismas avots, kurā starojumu iegūst, karsējot kvēldiegu vai gāzi, tvaikus. Šāds gaismas avots kopā ar ierīci tā iestiprināšanai un savienošanai ar enerģijas avotu.
PiemēriSešdesmit vatu spuldze.
  • Sešdesmit vatu spuldze.
  • Neona spuldze.
  • Spuldze deg spoži.
  • Spuldzes kolba.
  • Spuldzes apvalks.
  • Spuldzes spilgtums.
  • Helga apsēdās un iededza galda lampu. Spuldze bija vāja, abažūrs slāpēja gaismu..
  • Elektriskās spuldzes matētos kupolos izstaroja maigu, mājīgu gaismu.
  • Vējš, platajās ielās ieskrējies, gāza no kājām. Apgaismes spuldzes šūpojās un grabēja.
  • Meitene pastiepa roku un iededza spuldzi.
  • Mūsdienās mākslīgam apgaismojumam lieto kvēlspuldzes un spīdspuldzes, sauktas arī par dienasgaismas Spuldzēm.
Stabili vārdu savienojumiDienasgaismas (retāk dienas gaismas) spuldze.
Avoti: 7-2. sējums