spuldze
spuldze -es, dsk. ģen. -džu, s.
Mākslīgs gaismas avots, kurā starojumu iegūst, karsējot kvēldiegu vai gāzi, tvaikus. Šāds gaismas avots kopā ar ierīci tā iestiprināšanai un savienošanai ar enerģijas avotu.
PiemēriSešdesmit vatu spuldze.
- Sešdesmit vatu spuldze.
- Neona spuldze.
- Spuldze deg spoži.
- Spuldzes kolba.
- Spuldzes apvalks.
- Spuldzes spilgtums.
- Helga apsēdās un iededza galda lampu. Spuldze bija vāja, abažūrs slāpēja gaismu..
- Elektriskās spuldzes matētos kupolos izstaroja maigu, mājīgu gaismu.
- Vējš, platajās ielās ieskrējies, gāza no kājām. Apgaismes spuldzes šūpojās un grabēja.
- Meitene pastiepa roku un iededza spuldzi.
- Mūsdienās mākslīgam apgaismojumam lieto kvēlspuldzes un spīdspuldzes, sauktas arī par dienasgaismas Spuldzēm.
Stabili vārdu savienojumiDienasgaismas (retāk dienas gaismas) spuldze.
- Dienasgaismas (retāk dienas gaismas) spuldze — Luminiscentā spuldze, kura izstaro zilganbaltu gaismu.
- Dzīvsudraba spuldze — Kvarca spuldze.
- Kvarca spuldze — Spuldze, kuras apvalks ir izgatavots no kvarca stikla un neabsorbē ultravioletos starus.
- Loka spuldze — Gaismas avots, kurā izmanto elektrisko loku.
Avoti: 7-2. sējums