Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
solo
solo nelok., v.
1.mūz. Viena dziedātāja vai instrumentālista veikts skaņdarba vai tā daļas izpildījums (ar pavadījumu vai bez tā). Skaņdarbs, tā daļa vienai balsij vai vienam mūzikas instrumentam (ar pavadījumu vai bez tā).
PiemēriDziedāt solo.
Stabili vārdu savienojumiSolo dziesma. Solo koncerts. Solo partija.
2.Deja vai dejas daļa, ko (priekšnesuma) izpilda viens dejotājs.
PiemēriEvelīna mācījusies baleta studijā, viņa skolas sarīkojumos dejo solo īsos, baltos svārciņos.
Avoti: 7-2. sējums