Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
solončaks
solončaks -a, v.
Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu.
Piemēri..starp zilganzaļajiem vērmeļu puduriem varēja redzēt cauri brūnganu zemi, kādus iesārtus iežus vai arī baltus solončaka laukumus.
Avoti: 7-2. sējums