Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
solončaks
solončaks -a, v.
Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu.
Piemēri..starp zilganzaļajiem vērmeļu puduriem varēja redzēt cauri brūnganu zemi, kādus iesārtus iežus vai arī baltus solončaka laukumus.
Avoti: 7-2. sējums