sols1
sols [suols] -a, v.
1.Sēdēšanai paredzēta mēbele, veidojums, kas sastāv no garenas plāksnes ar balstiem galos, arī vidusdaļā.
PiemēriKoka sols.
Stabili vārdu savienojumiAiru sols. Apsūdzēto sols. Moku sols.
2.Skolas mēbele — sēdeklis kopā ar galdu (parasti diviem skolēniem).
PiemēriViņa pati pirmajā skolas dienā apsēdās man blakus, un tā mēs palikām sola biedrenes visus skolas gadus.
Stabili vārdu savienojumiNo skolas sola.
3.Garens (parasti atslēdznieka, galdnieka) darba galds.
PiemēriSkolas darbnīcā uz darba sola ir nostiprinātas nekustīgas vai grozāmas paralēlskrūvspīles.
Avoti: 7-2. sējums