skice
skice -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes. Attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
PiemēriGleznas skice.
- Gleznas skice.
- Skulptūras skice.
- Vitrāžas skice.
- Kostīma skice.
- Dekorāciju skices.
- Celtnes skice.
- Skiču albums.
- Visi studijas kakti bija pilni ar skicēm, maziem uzmetumiem, galvu un figūru kompozīcijām.
- Arī vienai un tai pašai iecerei tēlnieks rada virkni skiču māla.
- Vispirms mākslinieks izgatavo skices, pēc kurām veido dekorācijas.
- Sākumā man deva pārzīmēt detaļas pēc konstruktora steigā uzmestām skicēm.
2.literat. Neliela vispārīga rakstura apcere bez temata sīkākas detalizācijas. Īss, fragmentārs tēlojums, stāsts.
PiemēriPie epikas mazajām formām pieder arī miniatūras, skices, esejas... Par skici sauc atsevišķa notikuma vai cilvēka zīmējumu pirmajā uztverē, pēc pirmā iespaida.
- Pie epikas mazajām formām pieder arī miniatūras, skices, esejas... Par skici sauc atsevišķa notikuma vai cilvēka zīmējumu pirmajā uztverē, pēc pirmā iespaida.
- Skices dažkārt grūti norobežot no īsajiem stāstiem un tēlojumiem.
- A. Kalniņš kā neviens cits komponists pratis Raiņa lakoniskām skicēmaforismiem.. atrast līdzvērtīgu muzikālu iztulkojumu.
3.mūz. Neliela apjoma skaņdarbs, parasti ar vienu noskaņu.
Avoti: 7-1. sējums