izmaisīt
izmaisīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Maisot panākt, ka (vienmērīgi) sajaucas.
PiemēriIzmaisīt iejavu.
- Izmaisīt iejavu.
- Izmaisīt biezputru.
- ..saimnieks.. pamatīgi izmaisīja virumu un tikai tad nogaršoja to.
- Iesmēlis spaini ūdens no avota, saimnieks noņēma miltus, iebēra spainī kādu puskulīti, atlocīja piedurkni, krietni izmaisīja un stiepa spaini ķēvei.
- Svaigus gurķus un izvārītu gaļu.. sīki sagriež, pieliek krējumu un izmaisa.
1.1.Maisot izšķīdināt, izkausēt (vienu vielu citā).
PiemēriIzmaisīt sāli virā.
- Izmaisīt sāli virā.
- Izmaisīt karstā biezputrā sviestu.
- ..izmaisījis cukuru kafijas tasē, Mierlauks nolika karotīti.
2.sar. Izstaigāt1, izbraukāt1.
PiemēriIzmaisīt visu pilsētas nomali.
- Izmaisīt visu pilsētas nomali.
- Izmaisīt tirgu.
- Kopš rītausmas - gandrīz ik brīdi aitkaudamies no uzbrucējiem - izmaisījām visu meža masīvu un vēlējāmies atrast drošāku vietu.
Avoti: 3. sējums