divvientulība
divvientulība -as, s.; parasti vsk.
Stāvoklis, kad divus cilvēkus neredz, netraucē citi, stāvoklis, kad divi cilvēki ir nošķirti no citiem.
Piemēri..domāju, ka divatā vien dzīvot nemaz nebūtu jauki. Kas tad apbrīnotu manas skaistās drēbes, cepures un kurpes?.. Nē, nē, man [jaunajai sievai] nebūt nepatiktu divvientulība kalnu būdiņā!
Avoti: 2. sējums