sprakstiens
sprakstiens -a, v.
Īslaicīgs vienreizējs troksnis → sprakstēt. Sprakšķiens.
PiemēriRagainās galvas sadūrās briesmīgā triecienā - un viņa [aļņa] dzirdi skāra sauss, spalgs sprakstiens.
- Ragainās galvas sadūrās briesmīgā triecienā - un viņa [aļņa] dzirdi skāra sauss, spalgs sprakstiens.
- Radiotelefonā skanēja sprakstieni, brīžiem cauri šņākoņai varēja sadzirdēt tālu kuģu sarunas..
Avoti: 7-2. sējums