neatslābstošs
neatslābstošs -ais; s. -a, -ā
neatslābstoši apst.
1.Nol. divd. → atslābt.
2.Tāds, kas noris, pastāv visu laiku ar vienādu spēku, vienādu intensitāti, tāds, kas nepierimst.
PiemēriNeatslābstošas pūles.
2.1.Tāds, kas nepavājinās, nezaudē savu spraigumu (par psihisku stāvokli).
PiemēriRakstnieka stāstījums dzīvs un tēlains. Ar neatslābstošu interesi tas liek sekot grāmatā attēlotajām kara epizodēm.
Avoti: 5. sējums