Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pretieloce
pretieloce -es, dsk. ģen. -ču, s.
Viena no divām ielocēm, kas izveidotas viena otrai pretī.
PiemēriReizē izvēlas, cik ielocēs svārki būs salocīti, un nosaka arī, vai tās būs vienkāršās ieloces vai pretieloces.
Avoti: 6-2. sējums