Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mieturaini
mieturaini -u, vsk. mieturainis, -ņa, v.; bot.
Sena segsēkļu rinda, kurā ietilpst kosām līdzīgi bezlapu koki ar vienkāršu vadaudu uzbūvi. Šīs rindas koki.
Avoti: 5. sējums