solabiedrs
solabiedrs -a, v.
solabiedre -es, dsk. ģen. -ru, s.
solabiedrene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) sēž vai ir sēdējis vienā skolas solā.
Piemēri..solabiedram neļauj ne aci iemest tai rakstījumā, ko pats uzkrecelējis uz savas tāfelītes.
Avoti: 7-2. sējums