soģis
soģis -a, v.
soģe -es, dsk. ģen. -ģu, s.
1.v.; vēst. Feodālismā — augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks. Arī fogts.
PiemēriBīskapi savās teritorijās iecēla īpašus soģus jeb fogtus..
2.Cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko).
Piemēri..sāku lūkoties uz tēvu gluži citādām acīm. Līdz šim to turēju tikai par bargu, nežēlīgu soģi, no kura man pastāvīgi jātrīc un jābaidās.
Avoti: 7-2. sējums