soģis
soģis -a, v.
soģe -es, dsk. ģen. -ģu, s.
1.v.; vēst. Feodālismā – augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks. Arī fogts.
PiemēriBīskapi savās teritorijās iecēla īpašus soģus jeb fogtus..
- Bīskapi savās teritorijās iecēla īpašus soģus jeb fogtus..
- «Bet stāsta, ka te vajagot garām jāt zemes soģim.»
2.Cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko).
Piemēri..sāku lūkoties uz tēvu gluži citādām acīm. Līdz šim to turēju tikai par bargu, nežēlīgu soģi, no kura man pastāvīgi jātrīc un jābaidās.
- ..sāku lūkoties uz tēvu gluži citādām acīm. Līdz šim to turēju tikai par bargu, nežēlīgu soģi, no kura man pastāvīgi jātrīc un jābaidās.
- Vistuvākais cilvēks! Kad Aina bija pazaudējusi viņu [dzīvesbiedru], ja tagad bijās kā svešinieka, stingra soģa?
- pārn. Mēdz teikt, ka laiks ir bargākais un reizē taisnīgākais mākslas soģis. Vienā svaru kausā tam aizmirstība, otrā - nemirstība.
Avoti: 7-2. sējums