solabiedrs
solabiedrs -a, v.
solabiedre -es, dsk. ģen. -ru, s.
solabiedrene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) sēž vai ir sēdējis vienā skolas solā.
Piemēri..solabiedram neļauj ne aci iemest tai rakstījumā, ko pats uzkrecelējis uz savas tāfelītes.
- ..solabiedram neļauj ne aci iemest tai rakstījumā, ko pats uzkrecelējis uz savas tāfelītes.
- Gadījuma pēc kopā sasēdušās, meitenes raudzījās viena uz otru, sasmaidījās, apjautājās, kā sauc solabiedreni un kurā skolā mācījusies.
Avoti: 7-2. sējums