vidus
vidus -us, v.
1.Vieta, daļa (kam), kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (tā) malām, pusēm, galiem.
PiemēriEzera vidus.
- Ezera vidus.
- Meža vidus.
- Dārza vidus.
- Pagalma vidus.
- Nolikt svečturi galda vidū.
- Braukt pa ceļa vidu.
- Sākt šķirstīt žurnālu no vidus.
- Vīri izmeta soļus, lai zinātu, kur [zemes] gabalam atrodas vidus.
- Kad, mežam strupi nobeidzoties, jūs esat iznākuši malā, jūsu priekšā izplešas liels, zāļains klajums, kura vidū stāv ar savu mieru no zemes nemiera atraisījušies ozoli.
- Jūras vidū mēs šūpojamies, Nāves medībām izbēgušie.
- Vidus dialektā labāk nekā citos latviešu valodas dialektos ir saglabātas senās skaņas tiklab saknes, kā arī piedēkļu [zilbēs] un galazilbēs.
Stabili vārdu savienojumiVidus dialekts.
- Vidus dialekts val. — Latviešu valodas dialekts, kas ir literārās valodas pamatā un ko runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
2.Laikposms, laika moments, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
PiemēriNakts vidus.
- Nakts vidus.
- Ziemas vidus.
- Karsto dienas vidu visi zirgi pavadīja krūmos, bet arī te nebija miera no mušām.
- ..darbs garāžā sen sācies, diena slīdēja pret vidu..
- Tuvojās oktobra vidus, un bija jāsāk domāt par ziemas mītni.
2.1.Posms (darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
PiemēriIzrādes vidus.
- Izrādes vidus.
- Spēles vidus.
3.Iekšējā (kā) daļa.
PiemēriKur tagad tur žoga stūrī redzat smēdi.., tur agrāk vējš locīja vecu, līku vītolu ar izpuvušu vidu.
- Kur tagad tur žoga stūrī redzat smēdi.., tur agrāk vējš locīja vecu, līku vītolu ar izpuvušu vidu.
- ..nepārstādīti mārrutki veido tievas, šķiedrainas saknes, kam nereti ir tukši vidi un pārāk sīva garša.
- Vecmāmiņa ar īpašu nazīti izgrieza āboliem vidus un piebēra tos ar cukuru un kanēli.
4.lok.: vidū, apst. nozīmē; savienojumā ar apzīmētāju Kopumā, grupā (ko veido dzīvas būtnes).
PiemēriKad Zelma bija mūsu vidū, otrajā vai trešajā dienā pagalmā ienāca arī Šteinu mammiņa. «Ak meitiņa arī mājās!» Šteinu mammiņa iesaucās..
- Kad Zelma bija mūsu vidū, otrajā vai trešajā dienā pagalmā ienāca arī Šteinu mammiņa. «Ak meitiņa arī mājās!» Šteinu mammiņa iesaucās..
- Armando un Karīnas kāzas bija pilsētas notikums, viņus apsveica pilsētas sabiedrības pīlāri, to vidū policijas šefs un pilsētas galva..
- 1. strādnieks: Strādnieku vidū jau droši vien klīst visnegudrākās baumas.
4.1.Līdzīgu priekšmetu, parādību kopumā.
PiemēriIeguvām vairāk nekā 5000 senlietu. To vidū ir unikāls.. zobens..
- Ieguvām vairāk nekā 5000 senlietu. To vidū ir unikāls.. zobens..
5.Viduklis.
PiemēriEmma klusēdama aplika roku ap Kristīnes vidu.
- Emma klusēdama aplika roku ap Kristīnes vidu.
- Viņš gāja vēl. Zāle sniedzās līdz vidum..
- Tik daudz Ēriks nebija radis strādāt, tādēļ reizēm viņam iesāpējās vidus.
6.novec. Apkārtne, teritorija.
Piemēri«Kā.. jūs esat ar viņu nākusi pazīstama, viņš jau šinī vidū nemaz nav uzturējies..»
- «Kā.. jūs esat ar viņu nākusi pazīstama, viņš jau šinī vidū nemaz nav uzturējies..»
- Rozenberģis vēl ciemošoties divas nedēļas šai vidū..
- Aizgāja uz citu vidu dzīvot.
Stabili vārdu savienojumiBūt (arī atrasties) dzīves (arī notikumu u. tml.) vidū. Jaukties (arī maisīties sar.) pa vidu.
- Būt (arī atrasties) dzīves (arī notikumu u. tml.) vidū — Būt ļoti aktīvam, darbīgam. Būt (kā) centrā.
- Jaukties (arī maisīties sar.) pa vidu idioma — Runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
- Pa vidam idioma — 1. Vidēji (pēc daudzuma, kvalitātes).2. Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā. Pa starpām, pa starpu.
- Pa vidu idioma — 1. Kādā kopumā, vidē, grupā (būt, darboties u. tml.).2. Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā.3. Vietā, kas atrodas (kā) starpā.
Avoti: 8. sējums