viducis
viducis -ča, v.; sar.
1.Vidus1.
PiemēriPašā sētsvidus viducī vecs ceriņu krūms, augšā zirgu apgrauzts, apakšā cūku izlauzīts..
4.Vidus4.
PiemēriIespraucos viducī. Ausis saspicējis, acīm priecīgi un ziņkāri dzirkstot, nopētīju visus.
5.Viduklis.
PiemēriViņas tēvs bijis galdnieks, ciets un bargs vīrs, kas viņai licis vilkt lielo zāģi un ēveli, tā ka viducis sāpējis kā vāts.
Avoti: 8. sējums