vidus
vidus -us, v.
1.Vieta, daļa (kam), kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (tā) malām, pusēm, galiem.
PiemēriEzera vidus.
Stabili vārdu savienojumiVidus dialekts.
2.Laikposms, laika moments, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
PiemēriNakts vidus.
2.1.Posms (darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
PiemēriIzrādes vidus.
3.Iekšējā (kā) daļa.
PiemēriKur tagad tur žoga stūrī redzat smēdi.., tur agrāk vējš locīja vecu, līku vītolu ar izpuvušu vidu.
4.lok.: vidū, apst. nozīmē; savienojumā ar apzīmētāju Kopumā, grupā (ko veido dzīvas būtnes).
PiemēriKad Zelma bija mūsu vidū, otrajā vai trešajā dienā pagalmā ienāca arī Šteinu mammiņa. «Ak meitiņa arī mājās!» Šteinu mammiņa iesaucās..
4.1.Līdzīgu priekšmetu, parādību kopumā.
PiemēriIeguvām vairāk nekā 5000 senlietu. To vidū ir unikāls.. zobens..
6.novec. Apkārtne, teritorija.
Piemēri«Kā.. jūs esat ar viņu nākusi pazīstama, viņš jau šinī vidū nemaz nav uzturējies..»
Stabili vārdu savienojumiBūt (arī atrasties) dzīves (arī notikumu u. tml.) vidū. Jaukties (arī maisīties sar.) pa vidu.
Avoti: 8. sējums