Paplašinātā meklēšana
Meklējam vidus.
Atrasts vārdos (41):
- vidus:1
- vidus-:1
- apvidus:1
- vidusass:1
- mežvidus:1
- vidusauss:1
- vidusceļš:1
- vidusdaļa:1
- vidusjoms:1
- vidusmērs:1
- vidussēre:1
- vidustece:1
- dienvidus:1
- galvvidus:1
- plānvidus:1
- sētsvidus:1
- vidusjosla:1
- vidusjosta:1
- viduslaiki:1
- vidusplāns:1
- vidusposms:1
- vidussiena:1
- vidusskola:1
- vidusspēle:1
- vidusšķira:1
- vidusceliņš:1
- vidusistaba:1
- viduskrūtis:1
- viduslīnija:1
- viduspunkts:1
- vidussiksna:1
- vidusslānis:1
- dienasvidus:1
- viduslaicīgs:1
- viduspirksts:1
- vidusskolēns:1
- robežapvidus:1
- viduslaicīgums:1
- vidusskolnieks:1
- vidussmadzenes:1
- vidusperpendikuls:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (230):
- kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses.
- izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu). Ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
- mierstarpnieks Amatpersona (pirmsrevolūcijas Krievijā), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā.
- fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis).
- Diferencētā apmācība Apmācības sistēma, kas jau vidusskolas vecākajās klasēs nodrošina speciālo spēju izkopšanu atbilstoši izvēlētajam profilam.
- pusgurns Aptuvens gurna vidus.
- pusliels Aptuvens liela vidus.
- pusstilbs Aptuvens stilba vidus.
- sēža Apvidus (ķermeņa mugurpusē) starp vidukli un kājām.
- kakts Apvidus (parasti nomaļš). Nomaļa vieta (kādā teritorijā). Nostūris.
- tukšums Apvidus četrkājaina dzīvnieka sānos starp krustiem un ribām.
- aerofotouzņēmums Apvidus fotouzņēmums, kas izdarīts no lidaparāta.
- visurgājējs Apvidus mašīna ar lielu caurgājību.
- uzmetums Apvidus plāns, ko izgatavo pēc acumēra.
- pikets Apvidus punkts, kura stāvokli nosaka ģeodēziskajā mērīšanā.
- cirksnis Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
- rajons Apvidus, kas atrodas ap kādu vietu.
- robežapvidus Apvidus, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- šaujamlauks Apvidus, kas ir iekārtots mācību un kaujas šaušanai, kā arī taktiskām apmācībām.
- kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- puse Apvidus, novads.
- vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- aizezere Apvidus, vieta aiz ezera.
- aizpurvs Apvidus, vieta aiz purva.
- aizupe Apvidus, vieta aiz upes.
- pārezere Apvidus, vieta ezera pretējā krastā.
- pārupe Apvidus, vieta upes pretējā krastā.
- pusceļš Apvidus, vieta, kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (parasti diviem) objektiem.
- smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
- puse Apzīmē tādu stāvokli, kad kas (piemēram, parādība, process) savā norisē ir sasniedzis vidu, vidusdaļu.
- videne Ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē.
- bulla Ar zīmogu apstiprināts Romas pāvesta (viduslaikos arī imperatora) raksts, lēmums, rīkojums.
- Gaisa bedre Atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
- Gaisa bedre Atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
- irbulis Auglenīcas vidusdaļa, kas savieno drīksnu ar sēklotni.
- serde Augļa sēklotne. Augļa vidusdaļa ar sēklotni.
- komandtiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi.
- tiltiņš Augsta uzbūve (parasti kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi. Komandtiltiņš.
- lords Augsts feodālis (viduslaikos Anglijā).
- vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
- nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
- rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam.), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
- bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs.
- vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes.
- menestrels Ceļojošs tautas dzejnieks un dziesminieks (viduslaiku Francijā un Anglijā).
- apceļot Ceļojot pabūt dažādās (kādas teritorijas, kāda apvidus) vietās. Ceļojot aptvert (visu teritoriju).
- rostbifs Cepta liellopu fileja šķēle ar neizceptu vidus daļu.
- platmale Cepure ar samērā augstu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
- serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem.
- krusti Cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem.
- Dzīves pusdiena Cilvēka mūža vidus.
- plebejs Cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem. Zemas kārtas cilvēks.
- bakalaurs Cilvēks, kas beidzis vidusskolu (Francijā un dažās citās valstīs).
- ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
- Otrā puse Daļa aptuveni no (kā, piemēram, laikposma) vidus līdz (tā) beigām.
- Otrā puse Daļa aptuveni no (kā, piemēram, laikposma) vidus līdz (tā) beigām.
- vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- landgrāfs Dažu zemju valdnieks (viduslaiku Vācijā). Šāda valdnieka tituls.
- vidusceliņš Dem. --> vidusceļš.
- pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta.
- dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm. Dienasvidus (1).
- dienasvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm. Dienvidus (1).
- pusdienlaiks Dienas vidus. Pusdiena [1] (1).
- harta Dokuments viduslaikos.
- senjorija Dzimtmuiža (viduslaiku Rietumeiropā).
- plikpauris Galva, arī galvvidus, kam pilnīgi vai daļēji trūkst apmatojuma.
- galvvirsa Galvas (1) virsējā, augšējā daļa. Galvvidus.
- diadēma Galvas apsējs (sengrieķu priesteriem). Galvas rota (valdniekiem senatnē un viduslaikos).
- starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
- izgriezt Griežot atdalīt (daļu, parasti no kā vidus).
- topogrāfija Ģeodēzijas un kartogrāfijas nozare, kas izstrādā metodes apvidus virsmu uzmērīšanai un attēlošanai plānā vai kartē.
- menzula Ģeodēzisks instruments, kas sastāv no statīva, paliktņa un dēļa un ko izmanto apvidus uzmērīšanai.
- topogrāfija Ģeogrāfisko (apvidus) pazīmju kopums, kas ģeogrāfiski raksturo kādu apdzīvotu vietu vai administratīvi teritoriālu vienību.
- maģistrs Humanitāro priekšmetu skolotājs (viduslaikos).
- klēpis Ieloks (kā nešanai), kuru veido, piemēram, uz augšu pacelts priekšauts un ķermeņa vidusdaļa.
- klēpis Ieloks, kuru veido augšstilbi un ķermeņa vidusdaļa (cilvēkam sēdus stāvoklī).
- sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
- Uguns aizsprosts Iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
- Uguns aizsprosts Iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
- marķīzs Ievērojams feodālis (viduslaiku Francijā, Itālijā), pēc titula pakāpes starp grāfu un hercogu.
- dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu vilkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidus daļas.
- trio Instrumentāla skaņdarba (parasti dejas, marša, skerco) vidusposms, kas pēc sava rakstura atšķiras no malējiem posmiem un ko (piemēram, 17. gadsimtā) atskaņoja trīs instrumenti.
- tilts Inženiertehniska celtne ceļa pārvadei pār apvidus šķēršļiem (piemēram, pār upēm, gravām, ceļiem, apbūvēm).
- zvērzobji Izmiruši zvērrāpuļu apakškārtas dzīvnieki, kuri dzīvoja no perma vidus līdz triasam un kuriem bija dažādi veidoti, alveolās novietoti zobi.
- nosusināt Iztvaicē lot mitrumu, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, apvidus) kļūst sauss (par augiem).
- vidusjoms Joms, kas atrodas celtnes vidusdaļā.
- dabasskats Kāda apvidus, vietas kopskats (ārpus pilsētas, ārpus apdzīvotas vietas).
- kalnietis Kalnu apvidus iedzīvotājs.
- kalnzeme Kalnu apvidus.
- landsknehts Kara algotnis (viduslaiku Vācijā).
- ordinācija Karaļa likumdošanas akts (viduslaikos), kas noteica, piemēram, tiesu un administratīvo iestāžu iekārtu un darbību.
- stils Kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā).
- stiga Klaja josla, kas (parasti) ir izveidota, izcērtot kokaugus, un ir paredzēta apvidus apskatei.
- vagars Klaušu darbu uzraugs, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
- krūteža Krūšu apvidus (dzīvniekiem).
- knipis Kustība - saliekta un kopā saspiesta īkšķa un rādītājpirksta vai viduspirksta strauja iztaisnošana vai pārvilkšana īkšķim.
- paduse Ķermeņa apvidus zem pleca locītavas starp rokas augšdelmu un vidukli.
- rajons Ķermeņa daļa ap kādu orgānu. Apvidus (3).
- sirds Ķermeņa daļa, kurā atrodas šis orgāns, arī ķermeņa virsmas apvidus, zem kura atrodas šis orgāns.
- Izliekta lēca Lēca, kuras vidusdaļa ir biezāka par malām.
- Ieliekta lēca Lēca, kuras vidusdaļa ir plānāka par malām.
- Līdz pusei Līdz (kā) vidum, vidusdaļai.
- Cietais līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
- Cietais līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
- Mīkstais līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir tuvināta aukslējām.
- Mīkstais līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir tuvināta aukslējām.
- marka Liels pierobežas, parasti militāri nocietināts, novads (Franku valstī, viduslaikos Vācijā), ko pārvaldīja markgrāfs.
- Daiļamatniecības vidusskola Lietišķās mākslas vidusskola.
- trase Līnija, kas, parasti projektā, iezīmē (ceļa, kanāla, komunikāciju u. tml.) novietojumu apvidū, vidē. Apvidus, vides josla, kur tiks veidots vai atrodas (ceļš, kanāls, komunikācijas u. tml.).
- mirakls Luga (viduslaikos) par svēto brīnumdarbiem.
- Dieva tiesa Māņticīgi paņēmieni vainas noteikšanai (parasti viduslaiku tiesā).
- Triumfa arka Memoriāla celtne - brīvi stāvoši vārti ar vienu vai trim ieejas ailām. Arka starp baznīcas vidusjomu un altāra daļu.
- Topogrāfiskā uzņemšana Mērījumu kopums apvidus attēlošanai kartē.
- disks Mešanai paredzēts plakans, apaļš sporta rīks ar biezāku vidus daļu.
- aktinomicētes Mikroorganismi ar sīku, starainu micēliju, kuri attīstības ziņā ieņem vidus stāvokli starp baktērijām un sēnēm.
- ordenis Militāra un reliģiska bruņinieku apvienība (viduslaikos Eiropā).
- Bruņinieku ordenis Militāra un reliģiska bruņinieku apvienība viduslaikos Eiropā (cīņai pret katoļu, baznīcas pretiniekiem).
- pusnakts Nakts vidus, laiks, kad saule atrodas viszemāk zem horizonta.
- Pusnakts stunda Nakts vidus.
- Pusnakts stunda Nakts vidus.
- priors Neliela kātoju baznīcas vīriešu klostera priekšnieks. Agrajos viduslaikos - abata palīgs.
- kantilēna Neliela liroepiska dziesma (viduslaiku Rietumeiropas zemēs).
- interlūdija Neliela, farsam līdzīga luga (viduslaikos).
- lēca Neliela, vidusdaļā biezāka un malās krasi izzūdoša iežu iegula.
- Nieres vārti Nieres ieliektās malas vidusdaļa, pa kuru iet asinsvadi, limfvadi, nervi un urīnvads.
- vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
- firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs lielākas teritorijas valdnieks (viduslaikos). Augsts dižciltīgo tituls.
- tīkls No samērā tieva materiāla (piemēram, tekstilšķiedras, stieples) darināts pinums, kam raksturīgi, parasti četrstūraini, elementi ar tukšu vidusdaļu. Šāda pinuma gabals.
- mediāna Nogrieznis, kas savieno trīsstūra virsotni ar pretējās malas viduspunktu.
- kāpnes Pakāpieni satiksmei starp dažādiem (apvidus) līmeņiem.
- pūlis Parastu, vienkāršu cilvēku kopums. Arī cilvēki bez spilgtām individuālām īpašībām, vidusmēra cilvēki.
- sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām).
- pašvaldība Pārvaldes sistēma (buržuāziskajās valstis), kurā no vietējo pilsoņu vidus izraudzītām amatpersonām un iestādēm piešķirta kāda pārvaldes sfēra. Šādas sistēmas orgāns.
- pauguraine Pauguru kopums plašākā, teritorijā. Paugurains apvidus.
- namnieks Pilntiesīgs iedzīvotājs (viduslaiku pilsētā).
- Komunālā kustība Pilsētu iedzīvotāju atbrīvošanās kustība (no 10. gadsimta līdz 13. gadsimtam Rietumeiropā), pirmais viduslaiku pilsētas šķiru cīņas posms.
- Komunālā kustība Pilsētu iedzīvotāju atbrīvošanās kustība (no 10. gadsimta līdz 13. gadsimtam Rietumeiropā), pirmais viduslaiku pilsētas šķiru cīņas posms.
- sinjorija Pilsētu pašpārvaldes orgāns (viduslaiku Itālijā).
- mauri Pireneju pussalas un Āfrikas ziemeļrietumu daļas musulmaņi (viduslaikos). Šīs musulmaņu grupas piederīgais.
- plānvidus Plāna [3] vidus. Kāda laukuma vidus.
- bungplēvīte Plāna āda, kas atdala ārējo ausi no vidusauss.
- galotne Plaušu daļa, kas atrodas krūškurvja augšdaļā. Sirds daļa, kas atrodas vistālāk no ķermeņa viduslīnijas.
- tirānija Politiskās iekārtas forma (viduslaiku pilsētvalstīs Itālijā).
- priekšpozīcija Pozīcija, ko uz laiku ieņem priekšgrupu pozīcijas priekšā, lai pretinieks neiegūtu svarīgus apvidus punktus, lai to maldinātu un aizkavētu tā tuvošanos.
- Spoku stunda Pusnakts, arī dienas vidus.
- Spoku stunda Pusnakts, arī dienas vidus.
- šūna Radiotelefonijā - apvidus, ko apkalpo viena radiotelefona centrāle.
- rakstāmspalva Rakstīšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu.
- spalva Rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēta īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu. Arī rakstāmspalva.
- Gaismas raķete Raķete, kuru izmanto apvidus apgaismošanai.
- sholastika Reliģiskā filozofija (viduslaikos), kuras galvenais mērķis bija kristīgās ticības dogmu racionālistiska sistematizācija, apoloģija, izmantojot formālās loģikas paņēmienus.
- Liturģiskā drāma Reliģisks uzvedums (viduslaikos), kas inscenē bībeles sižetus.
- mistērija Reliģisks uzvedums (viduslaikos), kas inscenē bībeles sižetus. Liturģiskā drāma.
- ribājs Ribu kopums, ribu apvidus ķermenī (cilvēkam vai dzīvniekam).
- izdedzināt Sabojāt no vidus, iznīcināt (ar kodīgām vielām).
- izdedzināt Sabojāt no vidus, iznīcināt (par kodīgām vielām).
- izdedzināt Sabojāt no vidus, skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot. Dedzinot iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū).
- viduslaicīgs Saistīts ar viduslaikiem, tiem raksturīgs.
- Kails (arī pliks) pakausis Saka, ja galvas vidus ir kails, bez apmatojuma.
- sols Sēdēšanai paredzēta mēbele, veidojums, kas sastāv no garenas plāksnes ar balstiem galos, arī vidusdaļā.
- arēna Senās Romas amfiteātra vidus daļa, sacensību laukums.
- Sliedes kakls (arī kakliņš) Sliedes sašaurinātā vidusdaļa.
- izstrādājums Sonātes formas skaņdarba vidusdaļa, kurā brīvi attīsta ekspozīcijā izklāstītās tēmas atsevišķus posmus.
- turnīrs Sporta cīņa starp diviem vai vairākiem bruņiniekiem (viduslaikos).
- valdnieks Stiprākais, izcilākais pārstāvis (kāda apgabala, apvidus dzīvnieku, augu valstī).
- raķete Šāviņš - ar sprāgstvielu pildīta čaula, kas, izšauta gaisā, aizdegas un ko izmanto signalizācijai, apvidus apgaismošanai, uguņošanai.
- valpurģu Tāda (nakts uz pirmo maiju pirms Svētā Valpurgas svētkiem), kad pēc viduslaiku ticējumiem notiek raganu un burvju sapulcēšanās.
- gravains Tāds (apvidus), kur ir daudz gravu.
- bezceļa Tāds (apvidus), kur nav ceļa. Tāds (laiks), kad grūti atrast vai lietot ceļu.
- bezmeža Tāds (apvidus), kur nav meža.
- uzpūst Tāds, kam ir raksturīga apaļīga, izteikti palielināta ķermeņa vidusdaļa (piemēram, par kukaiņiem). Tāds, kas ir apaļīgs, izteikti palielināts (par ķermeņa daļu).
- resnvēderains Tāds, kam ir resna vidusdaļa (par priekšmetiem).
- lielvēderains Tāds, kam ir stipri paplatināta vidusdaļa (par cilindriskas formas trauku).
- dobs Tāds, kam ir tukšs vidus. Tukšs (par vidu).
- izdobt Tāds, kam ir tukšs, caurs vidus. Tukšs, caurs (par vidu). Dobs.
- nedziļš Tāds, kam mala, robeža ir samērā netālu (no viduspunkta, centra). Arī netāls.
- dziļš Tāds, kam mala, robeža ir tālu (no viduspunkta, centra). Arī tāls.
- izdobēt Tāds, kam trunot izveidojies tukšs vidus (parasti par koku).
- vēderains Tāds, kam vidusdaļā ir samērā liels paplašinājums, izliekums (par apaļiem vai ieapaļiem priekšmetiem).
- proksimāls Tāds, kas atrodas tuvāk ķermeņa vidus asij vai kādam orgānam.
- mediāls Tāds, kas atrodas tuvāk ķermeņa viduslīnijai vai ir vērsts tās virzienā.
- šķībs Tāds, kas ir izveidojies samērā šaurā leņķī (attiecībā pret sejas vidusdaļu) - par acīm. Arī sašķiebts, arī deformēts (par ķermeņa daļām).
- kūdrains Tāds, kas satur daudz kūdras. Tāds (apvidus, zemes gabals), ko klāj kūdras slānis.
- plašs Tāds, kura robežas atrodas tālu uz visām pusēm no tā vidus, centra (par platību). Tāds, kas aptver lielu teritoriju, aizņem lielu vietu.
- ņenci Tauta - Ņencu autonomā apvidus, Jamalas Ņencu autonomā apvidus, Taimiras autonomā apvidus rietumu daļas pamatiedzīvotāji.
- mansi Tauta, Hantu-Mansu autonomā apvidus rietumdaļas pamatiedzīvotāji.
- keti Tauta, kas dzīvo Jeņisejas vidusteces un lejteces apgabalos.
- angļi Tauta, kas viduslaikos izveidojusies Anglijas teritorijā.
- tings Tautas sapulce Skandināvijā (agrajos viduslaikos).
- hanti Tautība Rietumsibīrijā Obas un Irtišas sateces apvidū, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu nacionālā apvidus pamatiedzīvotāji.
- primitīvisms Tēlotājas mākslas attīstības tendence, daiļrades metode (sākot ar VI. gadsimta beigām), kam ir raksturīga izteiksmes līdzekļu vienkāršošana, pirmatnējās, seno civilizāciju, viduslaiku mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
- valstība Telpa, vieta, apvidus, arī cilvēka dzīves joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums.
- valsts Telpa, vieta, apvidus, arī cilvēka dzīves joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums.
- piejūra Teritorija, apvidus pie jūras. Jūras piekraste.
- pierobeža Teritorija, apvidus zemes vai valsts robežas tuvumā.
- dofins Troņmantnieka tituls Francijā (no 14. gadsimta vidus līdz 1830. gadam). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- dobums Tukša telpa, tukšs vidus (kādā priekšmetā).
- segli Uz dzīvnieka, parasti zirga, muguras piestiprināma ierīce (ar ieliektu vidusdaļu) sēdēšanai vai kravas novietošanai.
- mestrs Uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks un ordenim piederošo zemju valdnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
- ķecerība Uzskati, attieksme, rīcība, kas ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
- atvasara Vasaras beigu posms (apmēram no augusta vidus līdz septembra beigām). Silts, saulains laiks šai posmā.
- vēdergabals Vēdera apvidus gaļas gabals (kautķermenim).
- šūna Veidojums, kurš sastāv no šūniņām (2) divās plāksnēs, kam pamati balstās pret kopēju vidussienu, un kurā bites novieto barību, audzē perus.
- kovārnis Vidēji liels plēsīgs vārnu dzimtas zilganmelns putns ar pelēku pakauša un ausu apvidus apspalvojumu.
- centrs Vidus, vidusdaļa, viduspunkts.
- vidiene Vidusdaļa, vidusjosla (teritorijā).
- tiltiņš Vienkāršs veidojums pārejai, pārbraukšanai pār nelielu apvidus šķērsli.
- komandors Viens no augstākajiem amatiem viduslaiku garīgo bruņinieku ordenī. Cilvēks, kam ir šāds amats.
- Bretoņu cikls Viens no viduslaiku bruņinieku romānu cikliem.
- viduklis Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem. Jostas apvidus, jostasvieta.
- josta Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem. Jostas apvidus.
- jostasvieta Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem. Jostas apvidus.
- stūris Vieta (parasti kādas teritorijas, apvidus malā), parasti neliela, no apkaimes atšķirīga.
- stāvpunkts Vieta, kurā veic apvidus uzņemšanu, uzmērīšanu.
- puse Vieta, teritorija, kas atrodas virzienā prom no kā vidus, viduslīnijas. Vieta (piemēram, kādā teritorijā, telpā), kas ir attālināta no (šīs teritorijas, telpas) centra.
- reinvīns Vīnogu vīna šķirne (Reinos vidustecē). Šīs šķirnes vīnogu vīns.
- viscaur Visās (parasti apvidus) vietās.
- Senie laiki Vispārīgās vēsturēs periods līdz viduslaikiem.
- universālija Vispārīgs jēdziens (parasti viduslaiku filozofijā).
- kazuistika Vispārīgu dogmatisku tēžu attiecināšana uz atsevišķiem gadījumiem (sholastiskajā teoloģijā, viduslaiku jurisprudencē).
- viduslaicīgums Vispārināta īpašība --> viduslaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- internātskola Vispārizglītojoša skolai (vidusskola vai astoņgadīgā skola), kur audzēkņi dzīvo, tiek audzināti un mācīti.
- Vecākās klases Vispārizglītojošo skolu vidusskolas klases.
- krasts Zeme, apvidus ūdenstilpes (parasti upes, ezera, jūras) tuvumā. Sauszemes platība ūdenstilpes tuvumā.
- pārjūra Zeme, apvidus, vieta jūras pretējā krastā. Aizjūra.
- marka Zemnieku vai pilsētas kopienas īpašums (viduslaikos Vācijā, arī dažās citās Eiropas zemēs).
- Dziļa ziema Ziema, kad ir daudz sniega. Ziemas vidusposms.
- Dziļa ziema Ziemas vidusposms.
- aerofotogrāfija Zinātnes nozare, kas pētī metodes topogrāfisko karšu izstrādāšanai pēc attēliem, kuri iegūti, fotografējot apvidu no lidaparātiem. Apvidus fotografēšana no lidaparātiem.
- maršals Zirgu uzraugs karaļa galmā (viduslaiku Francijā).
vidus citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV