trase
trase -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Līnija, kas, parasti projektā, iezīmē (ceļa, kanāla, komunikāciju u. tml.) novietojumu apvidū, vidē. Apvidus, vides josla, kur tiks veidots vai atrodas (ceļš, kanāls, komunikācijas u. tml.).
PiemēriDzelzceļa trase.
1.1.fizk. Noteiktam sporta veidam speciāli iekārtots, arī dabisks, šī sporta veida prasībām atbilstošs ceļš. Attiecīgais maršruts.
PiemēriBobsleja trase.
1.2.Vides josla, kas ir paredzēta lidaparātu lidojumam. Šāda josla saistījumā ar attiecīgajām aviācijas, kosmonautikas būvēm, iekārtām.
PiemēriPirmo reizi gaisa satiksmes vēsturē divi gaisa laineri.. devās starpkontinentālā pārlidojumā no Maskavas uz Antarktīdu. Trases garums - 25 000 kilometru.
1.3.Svītrveida gaismas parādība, arī gāzu, dūmu josla, ko lidojumā rada kas degošs (parasti lode, šāviņš).
PiemēriPa kreisi un pa labi tumsā mirdzēja lidojošo ložu trases, dārdēja sprādzieni.
Avoti: 7-2. sējums