trasēt
trasēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Veidot (kā) trasi, parasti projektā. Veidot, iezīmēt, nospraust (kā) trasi apvidū, vidē.
PiemēriTrasēt dzelzceļu.
2.intrans. Lidojumā uzliesmot (par lodēm, šāviņiem).
PiemēriLodes trasē tumsā.
2.1.divd. formā: trasējošs. Tāds, kas lidojumā uzliesmo (par lodēm, šāviņiem).
PiemēriKlusi urkšķēdams, pār frontes līniju pārlidoja nakts bumbvedējs.. Tad no visām pusēm gaisā izšāvās starmešu šķēpi un pacēlās trasējošo ložu zaļās un sarkanās virtenes.
Avoti: 7-2. sējums