trāpīt
trāpīt -u, -i, -a, pag. -īju; intrans.
1.Ar šāvienu panākt, ka lode, šāviņš u. tml. skar kādu objektu, ievirzās tajā noteiktā, paredzētā vietā, punktā.
PiemēriŠaujot trāpīt mērķī.
1.1.trans.
Piemēri..mans tēvatēvs esot bijis milzīgi acīgs šāvējs. Piecas kapeikas trāpījis, ja pamestas gaisā.
1.2.Lidojumā skart objektu, ievirzīties tajā (par lodi, šāviņu u. tml.).
PiemēriVīrs brien aiz vīra, lodes spindz, bet tumsā viņas trāpa slikti..
1.3.trans.
Piemēri..tanku tiešā tēmējumā trāpīja smagās artilērijas šāviņš.
1.4.Metot, virzot ko, piemēram, ar roku, panākt, arī pieļaut, ka tas skar objektu, ievirzās objektā.
PiemēriTrāpīt ar rokasgranātu ierakumā.
1.5.trans.
PiemēriTrāpīt ar akmeni mērķī.
1.6.Skart objektu, ievirzīties tajā (par ko mestu, virzītu, piemēram, ar roku).
Piemēri..akmens, ko viņš meta, trāpīja zirgam. Žandarms pazuda drūzmā.
1.7.trans.
PiemēriSpēlei izstrādāja stingrus noteikumus. Katrs, ko trāpīja pretinieka sniega pika, skaitījās kritis.
1.8.trans. Sauļot, arī metot, virzot, piemēram, ar roku (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tas) skar objektu, ievirzās objektā.
PiemēriTrāpīt lodi mērķī.
1.9.Skart ko, iedarboties uz ko (par sitienu, triecienu u. tml.).
Piemēri..Uldis sita. Sitiens bija ass, spēcīgs un precīzs - trāpīja taisni sejā.
1.10.trans.
PiemēriSpēcīgs trieciens trāpīja viņa galvu. Zilās debesis kļuva melnas, saules spožums nodzisa.
2.Veicot kādas darbības, skart ko, virzīt, virzīties uz ko u. tml., lai sasniegtu noteiktu rezultātu.
Piemēri..noņemu no vadža mēteli, bet nekādi nevaru trāpīt ar roku piedurknē, taustos kā akla.
2.1.trans.
PiemēriTrāpīt atslēgu slēdzenes caurumā.
2.2.Darbībā, kustībā u. tml., parasti neviļus, negribēti, nonākt kur, skart ko.
Piemēri«Visdīvainākais, ka uz ielas nav ne asinspeļķes, ne viņa līķa. Droši vien cilvēks lēkdams trāpījis vecajā ostā un noslīcis. Citādi nevar būt.»
2.3.Tiekot darbinātam, kustinātam u. tml., nonākt kur, skart ko (parasti par priekšmetiem, arī ķermeņa daļām).
PiemēriViņi brauca pa galveno ielu cauri pilsētas centram, un ik pa brīdim smagi sacirtās atsperes, riteņiem trāpot asfaltā izdrupušās bedrēs.
2.4.trans.
PiemēriSaka: izkapts akmeni trāpīja. Tautā to saprot - abi labi!
2.5.trans.; sar. Iegūt, arī atrast (ko).
PiemēriKlucis beidza pārauties. Pēdējo smēķa galiņu zīzdams, Klucis noskatīja daudz neveiklāko Modri un ievaicājās: «Kur tu trāpīji tik lepnu zeķu pāri?»
3.sar. Uzminēt, pareizi domāt, teikt.
PiemēriJuris skaji iesmējās. «Netrāpīji,» viņš tad sacīja, «kārtis šoreiz netikām spēlējuši, bet ar Andrievu man gan bij darīšanas... Mini, kādas?»
3.1.trans.
Piemēri«Vai jūs gadījumā neesat dzejniece? No jūsu liriskās jūsmošanas par pliku kļavu to varētu secināt..» - «Zars nav kails. Zars ir pumpuru pilns. Bet tas cits ir trāpīts. Esmu gan drusku dzejniece.»
Stabili vārdu savienojumiTrāpīt desmitniekā. Trāpīt mērķī. Trāpīt naglai uz galvas. Trāpīt vārīgā vietā.
Avoti: 7-2. sējums