Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
resnvēderains
resnvēderains -ais; s. -a, -ā
resnvēderaini apst.
1.Tāds, kam ir resna vidusdaļa (par priekšmetiem).
PiemēriUz plaukta aiz letes apaļos sānus spīdināja resnvēderains misiņa patvāris.
2.Tāds, kam ir resns vēders (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriPretī nāk resnvēderains ksendzs melnā sutanā.
Avoti: 6-2. sējums