ordenis2
ordenis -ņa, v.
1.Katoļu reliģiska organizācija ar noteiktiem statūtiem.
PiemēriJezuītu ordenis.
2.vēst. Militāra un reliģiska bruņinieku apvienība (viduslaikos Eiropā).
PiemēriZobenbrāļu ordenis.
3.Slepena biedrība, organizācija.
PiemēriUzpircēji nav vis tādi vientiesīši, ka nebūtu noorganizējusies. Tas ir vesels ordenis ar savām metodēm, likumiem, smalki izstrādātu ziņu sistēmu.
Avoti: 6-1. sējums