vagars
vagars -a, v.; vēst.
Klaušu darbu uzraugs, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
PiemēriKulšanas darbi vēl nebija galā, kaut gan tepat klātu [klāt] bija Mārtiņi. Vagars dabūja no vecā kunga ik dienas pa brāzienam, un rijnieks piekusa, lamādams gaitniekus.
- Kulšanas darbi vēl nebija galā, kaut gan tepat klātu [klāt] bija Mārtiņi. Vagars dabūja no vecā kunga ik dienas pa brāzienam, un rijnieks piekusa, lamādams gaitniekus.
- Viņam laikam šķiet, ka laukos vienīgais vagars par viņa darbu būs viņš pats..
- ..gubu vietas pēc tam pārstaigāja grābējas, lai nekas nepaliktu nenokopts, jo darbam sekoja vērīgā un visuredzīgā vagara acs.
- sal. «..cits strādā, bet tu skaties kā vagars viņa darbā.»
- pārn. Viņam laikam šķiet, ka laukos vienīgais vagars par viņa darbu būs viņš pats
Avoti: 8. sējums