Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vagars
vagars -a, v.; vēst.
Klaušu darbu uzraugs, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
PiemēriKulšanas darbi vēl nebija galā, kaut gan tepat klātu [klāt] bija Mārtiņi. Vagars dabūja no vecā kunga ik dienas pa brāzienam, un rijnieks piekusa, lamādams gaitniekus.
Avoti: 8. sējums