ķecerība
ķecerība -as, s.
1.parasti vsk. Uzskati, attieksme, rīcība, kas ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
PiemēriRomā šinī [1600.] gadā savā nemirstības sārtā kāpj Džordāno Bruno, bet Rubensam nav ko baidīties. Viņš jau nebrauc [uz Itāliju] sludināt ķecerību, bet lai apgūtu mākslas mantojumu.
- Romā šinī [1600.] gadā savā nemirstības sārtā kāpj Džordāno Bruno, bet Rubensam nav ko baidīties. Viņš jau nebrauc [uz Itāliju] sludināt ķecerību, bet lai apgūtu mākslas mantojumu.
- Tādu ķecerību vecais Donats nespēja paciest... Andrīvam gribot negribot vajadzēja cīkstēties ar tēvu, kas ar varu centās nospiest to uz ceļiem svētbildes priekšā.
2.Uzskati, attieksme, rīcība, kas ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām.
PiemēriAr.. [Ausekļa] dzejas darbiem cenzoram allaž bija liela ķeza. Nekad nevarēja zināt, vai tur nav kāda apslēpta ķecerība..
- Ar.. [Ausekļa] dzejas darbiem cenzoram allaž bija liela ķeza. Nekad nevarēja zināt, vai tur nav kāda apslēpta ķecerība..
- Man likās milzīga ķecerība traucēt direktoru ar jautājumiem..
Avoti: 4. sējums