Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sols1
sols [suols] -a, v.
1.Sēdēšanai paredzēta mēbele, veidojums, kas sastāv no garenas plāksnes ar balstiem galos, arī vidusdaļā.
PiemēriKoka sols.
  • Koka sols.
  • Baļķu sols.
  • Saliekamais sols.
  • Vingrošanas sols.
  • Apsēsties parkā uz sola.
  • Nolikt solu pie sienas.
  • Gar sienām uz gariem, ēvelētiem dēļu soliem sēdēja meitenes.
  • Brīviņu kungs reti nāca baznīcā, bet visi zināja, ka citu viņš nesēdēs kā pirmajā solā.
  • ..Alda izgāja virtuvē, kur uz sola stāvēja nolikts ceturtdaļmaiss ar rudzu miltiem..
  • ..laiva, draudīgi zvalstīdamās, griezās uz riņķi vien. «Trakie!...» sievietes spiedza, krampjaini turēdamās pie sola malas.
Stabili vārdu savienojumiAiru sols. Apsūdzēto sols. Moku sols.
2.Skolas mēbele – sēdeklis kopā ar galdu (parasti diviem skolēniem).
PiemēriViņa pati pirmajā skolas dienā apsēdās man blakus, un tā mēs palikām sola biedrenes visus skolas gadus.
  • Viņa pati pirmajā skolas dienā apsēdās man blakus, un tā mēs palikām sola biedrenes visus skolas gadus.
Stabili vārdu savienojumiNo skolas sola.
  • No skolas sola idioma1. Tūlīt pēc skolas beigšanas, arī tūlīt pēc mācību pārtraukšanas skolā.2. No skolas laikiem.
3.Garens (parasti atslēdznieka, galdnieka) darba galds.
PiemēriSkolas darbnīcā uz darba sola ir nostiprinātas nekustīgas vai grozāmas paralēlskrūvspīles.
  • Skolas darbnīcā uz darba sola ir nostiprinātas nekustīgas vai grozāmas paralēlskrūvspīles.
  • ..zāģi [asināšanai] nekustīgi var iestiprināt kādā piemērota augstuma celmā.. Mājas apstākļos šim nolūkam var lietot arī dažādas skrūvspīles vai ēvelējamo solu, tos attiecīgi pielāgojot.
Avoti: 7-2. sējums