Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sols1
sols [suols] -a, v.
1.Sēdēšanai paredzēta mēbele, veidojums, kas sastāv no garenas plāksnes ar balstiem galos, arī vidusdaļā.
PiemēriKoka sols.
  • Koka sols.
  • Baļķu sols.
  • Saliekamais sols.
  • Vingrošanas sols.
  • Apsēsties parkā uz sola.
  • Nolikt solu pie sienas.
  • Gar sienām uz gariem, ēvelētiem dēļu soliem sēdēja meitenes.
  • Brīviņu kungs reti nāca baznīcā, bet visi zināja, ka citu viņš nesēdēs kā pirmajā solā.
  • ..Alda izgāja virtuvē, kur uz sola stāvēja nolikts ceturtdaļmaiss ar rudzu miltiem..
  • ..laiva, draudīgi zvalstīdamās, griezās uz riņķi vien. «Trakie!...» sievietes spiedza, krampjaini turēdamās pie sola malas.
Stabili vārdu savienojumiAiru sols. Apsūdzēto sols. Moku sols.
2.Skolas mēbele – sēdeklis kopā ar galdu (parasti diviem skolēniem).
PiemēriViņa pati pirmajā skolas dienā apsēdās man blakus, un tā mēs palikām sola biedrenes visus skolas gadus.
  • Viņa pati pirmajā skolas dienā apsēdās man blakus, un tā mēs palikām sola biedrenes visus skolas gadus.
Stabili vārdu savienojumiNo skolas sola.
  • No skolas sola idioma — 1. Tūlīt pēc skolas beigšanas, arī tūlīt pēc mācību pārtraukšanas skolā.2. No skolas laikiem.
3.Garens (parasti atslēdznieka, galdnieka) darba galds.
PiemēriSkolas darbnīcā uz darba sola ir nostiprinātas nekustīgas vai grozāmas paralēlskrūvspīles.
  • Skolas darbnīcā uz darba sola ir nostiprinātas nekustīgas vai grozāmas paralēlskrūvspīles.
  • ..zāģi [asināšanai] nekustīgi var iestiprināt kādā piemērota augstuma celmā.. Mājas apstākļos šim nolūkam var lietot arī dažādas skrūvspīles vai ēvelējamo solu, tos attiecīgi pielāgojot.
Avoti: 7-2. sējums