Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mestrs
mestrs -a, v.; vēst.
Uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks un ordenim piederošo zemju valdnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
PiemēriOrdeņa amatpersonas bija mestrs, komturi, fogti, un viņu pārziņā atradās Livonijas ordeņa domēnu zemes.
Avoti: 5. sējums