Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
viduklis
viduklis -ļa, v.
1.Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem. Jostas apvidus, jostasvieta.
Piemēri..Vija, pagājusies dziļumā līdz viduklim, metās peldus.
  • ..Vija, pagājusies dziļumā līdz viduklim, metās peldus.
  • Divas nedēļas mēs neesam gulējuši cilvēcīgu miegu - vienmēr ar patronsomām pār krūtīm un ap vidukli..
  • pārn. Ziedoši kastaņu koki kā lielmātes puķaini brunči Pilsētai vidukli skauj, grezni līdz papēžiem slīd.
  • ..Zandas viduklis vēl aizvien ir vingrs un šmaugs kā lapsenei.
Stabili vārdu savienojumiViduklis kā lapsenei, arī lapsenes viduklis.
1.1.Tērpa daļa, kas sedz šo vietu.
PiemēriVidukļa līnija.. ar krokojumu. Iecienītas kleitas ar šuvi vidukļa vietā..
  • Vidukļa līnija.. ar krokojumu. Iecienītas kleitas ar šuvi vidukļa vietā..
  • ..kleitām šaurs viduklis, ko parasti akcentē.. josta..
1.2.Ķermeņa vidējā daļa, arī pamatdaļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
Piemēri..kustējās tikai viņa ķermeņa augšpuse - viduklis, pleci, galva, rokas; turpretī apakšējā daļa bija sastingusi.
  • ..kustējās tikai viņa ķermeņa augšpuse - viduklis, pleci, galva, rokas; turpretī apakšējā daļa bija sastingusi.
  • Gliemju ķermenī izšķirami 3 nodalījumi: galva, viduklis un kāja. ..Viduklī novietojušies iekšējie orgāni.
  • «Cūkas vidukļi mums skurstenī nekarājas. ..Tāpat no rokas mutē dzīvojam.»
Avoti: 8. sējums