dienvidus
dienvidus -us, v.
1.Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm. Dienasvidus (1).
PiemēriVasaras dienvidus tveice.
2.Diendusa.
PiemēriKad lopi būs izdzīti un gājēji aizies uz lauka, tad saimniece atlaidīsies dienvidu pagulēt. Viņa pūtīsies līdz launagam.
Avoti: 2. sējums