Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dienvidrītenis
dienvidrītenis -ņa, v.; parasti vsk.
Dienvidaustrumu vējš.
PiemēriSlēģu klaboņa aiz loga ar katru bridi kļuva skaļāka, dienvidrītenis pieņēmās spēkā.
Avoti: 2. sējums