dienvidus
dienvidus -us, v.
1.Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm. Dienasvidus (1).
PiemēriVasaras dienvidus tveice.
- Vasaras dienvidus tveice.
- Protams, dienvidū šad tad aizgājām uz Līčupīti, bet kas nu pusdienas laikā par makšķerēšanu!
- Pašā dienvidū, kad citi pļāvēji krūmu pavēnī saldi krāc, vecais Mārtiņš zālainajā pastraumē makšķerē sapalus.
- Saule stāvēja dienvidū. Sakarsētais gaiss virmoja pār papuvi.
2.Diendusa.
PiemēriKad lopi būs izdzīti un gājēji aizies uz lauka, tad saimniece atlaidīsies dienvidu pagulēt. Viņa pūtīsies līdz launagam.
- Kad lopi būs izdzīti un gājēji aizies uz lauka, tad saimniece atlaidīsies dienvidu pagulēt. Viņa pūtīsies līdz launagam.
- Ka dienas vidū ļaudis guļ dienvidu, to barons Bunduls zināja..
- Gaiss gluži velnišķas svelmes pilns, un debesis bālgani zilas, tanīs neredz neviena mākoņa, it kā tie noguruši būtu aizvilkušies nosnausties dienvidu.
Avoti: 2. sējums