Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ribājs
ribājs -a, v.
Ribu kopums, ribu apvidus ķermenī (cilvēkam vai dzīvniekam).
PiemēriBronhīts var rasties no kvarca putekļu ieelpošanas; tam raksturīgs kairinošs klepus,.. elpojot pats slimnieks dzird ribājā pīkstošus, rūcošus trokšņus.
Avoti: 6-2. sējums